Publicēts: 28.04.2026.
Kolekcija komplektēta no Ventspilī un novadā arheoloģiskajos izrakumos atrastām un kā savrupatradumi iegūtām senlietām.
20. gs. beigās un 21. gs. sākumā kolekcija ievērojami papildināta ar arheoloģiskajos izrakumos Ventspilī pilī, pilsētā un novadā iegūtām senlietām (plašākie izrakumi - Ances pagasta senkapos 1991.–1992., Popes Lazdu kuršu ugunskapos 1999., Puzes Lejaskroga kapsētā 2001., 2002., 2005. un 2006., Užavas centra senkapos 2003.,Zlēku Gaisiņu senkapos 2024. gadā un Ventspilī, Kuģinieku ielā, Skolas ielā, Tirgus laukumā, Livonijas ordeņa pilī 20. gs. 80. gados). Kolekcijas priekšmeti liecina par pilsētas un novada iedzīvotāju materiālo kultūru no akmens laikmeta līdz vēlajiem viduslaikiem. Daudz senlietu iegūts no lauksaimniecības darbos izpostītām senvietām.
Kolekcijas sastāvdaļa ir gan dažādas rotaslietas (saktas, aproces, kakla gredzeni, piekariņi, gredzeni, rotadatas u.c.) gan arī ieroči – cirvji, šķēpi un zobeni, zirglietas, darbarīki u.c. arheoloģiskais materiāls.
Nozīmīgākais arheoloģiskais materiāls kolekcijā ir šobrīd senākais Latvijas teritorijā cilvēka darinātais priekšmets – no ziemeļbrieža raga darinātais rīks, kas ticis izmantots ap 12 500 gadus tālā pagātnē, Sises apkārtnē atrastie mezolīta jeb vidējā akmens laikmeta priekšmeti, lielākais Baltijā bronzas laikmeta senlietu noguldījums – Staldzenes depozīts ( 7. gs. p.Kr.).
Senākie muzeja priekšmeti kolekcijā ir 18. gs. oriģināldokumenti – Ugāles, Landzes, Piltenes, Puzes, Zlēku baznīcas arhīvi, Krievijas impērijas valdnieku un dažādu iestāžu izdoti rīkojumi, Ēdoles pagasta valdes arhīvs. Lielu kolekcijas daļu veido Ventspils un novada ievērojamu cilvēku personiskie arhīvi.
Senākie kolekcijas iespieddarbi ir 17. gs. sākumā iespiestās garīga satura grāmatas (t. sk. E.Glika tulkotā Bībele). Lielu tās daļu veido dažādos laikos izdotas mācību grāmatas un periodiskie izdevumi. Nozīmīga kolekcijas sastāvdaļa ir Ventspilī izdotās grāmatas, kalendāri, preses izdevumi, kā arī Ventspils un novada autoru darbi.
Kolekcijas priekšmeti lielākoties iegūti muzeja rīkotajās ekspedīcijās Ventspils novada ciemos. Tie atspoguļo Ventspils novada iedzīvotāju materiālo kultūru un sadzīvi kopš 19. gs. vidus. Krāšņākais etnogrāfiskās kolekcijas priekšmets ir Ventspils novada tautastērps.
Bagātīgā pastkaršu kolekcija sniedz priekšstatu par pilsētu un tās attīstību, izmaiņām pilsētas apbūvē laika gaitā. Komplektēta no privātkolekcijām un atsevišķiem dāvinājumiem. Nozīmīgākā tās sastāvdaļa – pastkartes, iespiestas 20. gs. sākumā un 20.–30. gados. Kolekcijas retums – dagerotipija.
Kolekcija veidota, atspoguļojot novadā pagātnē lietotos maksāšanas līdzekļus. Tās būtisku daļu veido vairāku nozīmīgu monētu kolekciju dāvinājumi – Virgas romiešu monētu depozīts, plašākā Latvijā Kurzemes un Zemgales hercogistes monētu kolekcija, Lauru mājuPirmā pasaules karā noguldīto sudraba monētu depozīts. Numismātikas kolekcija ietver sevī Ventspils 1915. gada papīr naudas zīmes, kā arī faleristisko materiālu – medaļas un nozīmītes Latvijas republikas apbalvojumu kolekcija un arī Latvijas Republikas teritorijā dažādos laikos lietoto medaļu kolekcija.
Kolekcija ietver mēbeles un sadzīves priekšmetus, traukus, apgaismojuma ķermeņus, apģērbu, dažādus ar skolu, kuģniecību, jūras zvejniecību, manufaktūru darbu un vietējo rūpniecību saistītus priekšmetus, ieročus, kas tieši vai pastarpināti saistīti ar Ventspils pilsētu un novadu.
Kolekcija komplektēta galvenokārt no Ventspils mākslinieku darbiem. Daļa gleznu tēlo Ventspils ainavas. Kolekciju raksturo žanru un stilu daudzveidība. Vērtīgākais kolekcijā – Jāņa Tīdemaņa gleznas, samērā plašā Kārļa Dannes darbu kolekcija, Jāņa Straumes darbi. Pēdējos gados mākslas kolekcija papildināta ar ikgadējo mākslas plenēru (kopš 2010.g.) un keramikas mazo formu simpoziju “Navigācija” (kopš 2009.g.) norises laikā Ventspils muzejam saskaņā ar nolikumiem nodotie mākslas darbi.