Rīku, kurā piestiprināja kodaļu vērpjamajam ratiņam dēvē ļoti dažādi, sākot ar senākiem nosaukumiem – kodaļa, vērpklis, vaķe, ķeda, blīnis un visbeidzot, - sprēslīte, sprieslīte, sprieslīce, sprēdekle. Jaunākais nosaukums ir cerītis jeb laipstiņa, no kā radies arī nosaukums lāpstiņa.
Kad vērpšanā vārpstu nomainīja vērpjamais ratiņš (ap 18.gs.), sprēslīcu iestiprināja ratiņa kustīgajā daļā (rokā). Sprēslīcai ir brīnumaini daudz formu un rotājumu veidu. Senākās sprēslīcas ir pavisam vienkāršas, gandrīz bez rotājumiem, bet jau 19.gadsimta pirmajā pusē, sprēslīcas tiek bagātīgi rotātas gan abstraktiem rakstiem, gan naiviem un detalizētiem zīmējumiem, kas tiek iegriezti ābeles, liepas vai kādā citā lapu kokā.
Turklāt, sprēslīca nebija vienkārši amata rīks, tā bija viena no iespējām vīriešu kārtas pārstāvjiem izrādīt savu patiku un interesi par kādu čaklo vērpēju, pasniedzot grezni griezto, ar gadskaitļiem un iniciāļiem apdarināto sprēslīcu kā īpašu uzmanības apliecinājumu.
Sprēslīcas ir īpaša muzeju kolekcijas daļa, nereti ļoti bagātīga, piemēram, Ventspils muzeja krājumā ir vairāk kā 100 dažāda veida un formu sprēslīcu, sākot no 19.gadsimta pirmās puses, beidzot ar 20.gadsimta 30.gadiem. Dažu kokgriezumu stāsti ir tiešām aizkustinoši, piemēram, kāda 19.gsdimta beigu -20.gadsimta sprēslīca attēlo brašu jātnieku zirgā, kuram abās sprēslīcas pusēs ir iegrebtas divas kājas – kopā četras… Kādā sprēslīcā, kas lietota Lielirbē, attēlota milzu pilsēta ar detalizēti grebtiem logiem un jumtiem utt. Arī ornamentētās sprēslīcas ir greznas, biežāk sastopamie rotājumu motīvi ir saulītes, bet Ventspils novadā redzamas pat izgrebtas sirdis, krusti un enkuri, kas nozīmē – ticību, cerību un mīlestību. Tieši pēdējā turpina gadu desmitiem starot no rūpīgi darinātajiem vērpjamo ratiņu palīgrīkiem.
Ir izveidota arī muzejpedagoģiskā programma “Dāvana līgavai”, pieteikšanās pie Ilvas Buntikas, pa tālr.29590093.
Izstāde, kurā skatāma neliela daļa no Ventspils muzeja krājuma sprēslīcām, eksponēta no 6.oktobra Livonijas ordeņa pils 1.stāva pamatekspozīcijā, līdzās greznajām derību saktām un ventiņu tautastērpam.