No 27.-31. jūlijam Ventspils muzeja organizētajā arheoloģiskajā ekspedīcijā (vadītājs – A. Vijups), veicot pārbaudes izrakumus Ventspils novadā, Ances pagasta Rindas ciemā, tika precizēta senās Angermindes kapsētas atrašanās vieta.
Pirmās ziņās par 14.-16.gs. apbedījumiem Rindā muzejā nonāca jau 2021. – 2022. gadā, kad uz muzeju tika atnestas metāldetektoristu atrastās senlietas – bronzas pakavsaktas, riņķsaktas, gredzeni, lentveida aproču fragmenti, piekariņi. Šāds senlietu klāsts parasti atrodamas viduslaiku kapsētās, kad mirušajiem līdz pat 17. gs. tika līdzdotas dažādas kapu piedevas – rotas, sadzīves priekšmeti, dažkārt pat ieroči. Diemžēl no atradējiem izdevās iegūt tikai visai aptuvenas norādes par atradumu vietu. 2024. un 2025. gadā, muzejam sadarbībā ar arheologiem no Rīgas veicot apsekošanu iespējamā teritorijā, kurā varēja atrasties senkapi, drošas liecības par seno kapsētu neizdevās iegūt. Būtiskus rezultātus nedeva pat mūsdienīgāko tehnoloģiju – ģeoradara un Tero Vido 3D sistēmas skenera izmantošana.
Lai precizētu senās kapsētas atrašanās vietu, nācās izmantot tradicionālu izpētes metodi – arheoloģiskos izrakumus. Ar zemes saimnieku laipnu atļauju un atbalstu pārbaudes izrakumi tika veikti trijos nelielos izrakumu laukumos un tikai pēdējā no tiem – tālu no līdz šim iedomātās senkapu atrašanās vietas – tika atrastas liecības par senajiem apbedījumiem. Lai gan pilnīgu priekšstatu par seno kapsētu var sniegt tikai tās plašāka izpēte, jau tagad var ieskicēt pirmos secinājumus. Senākie apbedījumu šeit veikti 14.-15.gs., senās Rindas – tās vāciskajā vārdā Angermindes (Angermünde) – centrā. Kapsēta izmantota ilgstoši, jo mirušie tajā apglabāti vēl 17.gs. beigās – par to liecina gan vēlīnas formas neliela riņķsakta, īpatnēja jostas sprādze un 17.gs. otrās puses monēta. Ierokot vēlākos apbedījumus, pārjaukti senākie kapi, par kuriem liecības virszemē bija izzudušas. Tādējādi arī zemes augšējās kārtās nonākušas pārbaudes izrakumos atrastās senākas senlietas no postītajiem apbedījumiem – bronzas vairoggredzens, lentveida aproce, zvārgulītis, šķiļamdzelzs. Interesants, bet ar kapsētu nesaistīts atradums bija arī 17.-18. gs. šaujamieroča krama aizslēga šķiļamskaldne– detaļa, pret kuru krams uzšķīla pulveri aizdedzinošu dzirksteli.
Izrakumu gaitā atsegts viens apbedījums. Pēc līdzdotajām piedevām – bronzas sirdsveida saktas un diviem gredzeniem – apbedījums datējams ar 17.gs. beigām – 18. gs. pirmo pusi.
Senās Rindas/Angermindes politiskā un acīmredzot arī saimnieciskā nozīme bija pietiekami liela, lai tā līdzās Ventspilij, Dundagai un Piltenei būtu atzīmēta gandrīz katrā 16.- 17.gs. kartē. Rakstītie avoti liecina, ka Kurzemes bīskapijai piederošajā Angermindes pilī 15.gs. bieži rezidējuši Kurzemes bīskapi.
Ventspils muzejs izsaka sirsnīgu pateicību visiem brīvprātīgajiem palīgiem – Ernestam Mednim, Danielam Lindenbergam, Kasparam Markusam Mollam, Madarai Smelterei-Mollai, Mārcim Brožam, Undīnei Krūzei un Andim Ignatam Jermakovam